Kāpēc viens zobs sāk reaģēt uz aukstumu, bet cits — nē? Un vai tiesa, ka pēc nerva izņemšanas zobs kļūst „miris”?
Atbildes nav tik acīmredzamas, kā šķiet. Tiksim skaidrībā, kāpēc cilvēkam ir vajadzīgs zoba nervs, kādu darbu tas veic katru dienu un kāpēc zobārsti to neizņem bez nopietnām indikācijām.
Kas ir zoba nervs (zoba pulpa)?
Zoba nervs jeb pulpa ir mīkstie, dzīvie audi. Tā sastāv no:
- Nervu šķiedrām, kas nodrošina zoba jutību pret sāpēm, temperatūru un spiedienu. Tās ir trijzaru nerva zari, kas iet caur žokļiem. Tāpēc zobu sāpes var izstarot uz ausi, aci, deniņiem, kaklu vai rīkli.
- Asinsvadiem un limfvadiem: piegādā zobam skābekli un barības vielas, kā arī izvada vielmaiņas produktus.
- Saistaudiem ar īpašām šūnām: odontoblastiem (ražo dentīnu) un fibroblastiem (uztur audu struktūru).
- Imūnsistēmas šūnām (makrofāgiem, dendrītu šūnām u. c.), ko sauc par „sargiem”, kas pirmie satiek infekciju.
Kur zobā atrodas nervs?
Zobu var salīdzināt ar izturīgu kastīti:
- Ārpusē — īpaši izturīga emalja (viscietākais materiāls organismā).
- Zem tās — dentīns (nedaudz mīkstāks, caurausts ar miljoniem mikroskopisku kanāliņu).
- Pašā centrā — pulpas kamera (dobums), kas pilnībā aizpildīta ar pulpu.
- No kronīša (augšējās) daļas pulpa pāriet saknes sazarojumos (sakņu kanālos). Saknes galā pulpa savienojas ar apkārtējiem audiem (periodontu) un organisma kopējo asinsrites un nervu sistēmu.
Var saukt par nervu, bet tur nav tikai nervi
Ikdienas runā pulpu bieži sauc par zoba nervu. Taču papildus nerviem tā satur arī asinsvadus, limfvadus un šūnas, kas aizsargā zobu un piedalās dentīna veidošanā.
Kāpēc zobā ir vajadzīgs nervs?
Pulpa veic vairākas svarīgas funkcijas vienlaikus. Kaut vai vienas funkcijas zaudēšana pakāpeniski samazina zoba spēju pretoties slodzei un bojājumiem.
Jutība
Normālā stāvoklī emalja (zoba ārējais slānis) pilnībā aizsargā zem tās esošo dentīnu. Dentīns ir caurausts ar tūkstošiem mikroskopisku kanāliņu, kas ir aizpildīti ar šķidrumu.
Kad emalja ir bojāta vai kļuvusi plānāka, nolūzusi vai sācies kariess, dentīns un tā kanāliņi paliek atsegti. Saskaroties ar karstu, aukstu, saldu vai skābu, šķidrums kanāliņos sāk aktīvi kustēties un kairina nervu galus pulpā. Tas izraisa sāpes, proti, paaugstinātu jutību.
Pievērsiet uzmanību: bez šīs brīdinājuma sistēmas cilvēks varētu ilgi nepamanīt zoba sabrukšanu, līdz infekcija sasniegtu dziļos audus.
Aizsardzība
Kad baktērijas sāk bojāt zoba audus, attīstās iekaisums vai parādās plaisa, nervs ziņo organismam, ka iekšējām struktūrām draud briesmas.
Mehānisms: baktērijas no kariesa dobuma iekļūst dziļāk → pulpa iekaist (pulpīts) → tūska noslēgtā zoba dobumā saspiež nervus → rodas spēcīgas sāpes.
Pievērsiet uzmanību: ja mēs vispār nejustu sāpes, vairums cilvēku vērstos pie zobārsta tikai tad, kad zobu glābt vairs nebūtu iespējams.
Barošana
Pulpā esošie asinsvadi piegādā zoba iekšienei:
- skābekli
- ūdeni
- minerālvielas
- aminoskābes
- vielas, kas nepieciešamas šūnu vielmaiņai
Pateicoties tam, šūnas zoba iekšienē paliek dzīvotspējīgas un spēj pildīt savas funkcijas.
Pievērsiet uzmanību: pēc nerva izņemšanas asinsapgāde apstājas. Protams, zobs nekļūst pilnībā „sauss” vienā dienā. Taču iekšējie procesi vairs nedarbojas tik efektīvi kā agrāk. Tāpēc zobārsti zobu ar izņemtu nervu sauc par nedzīvu.
Imūnā aizsardzība
Pulpā atrodas imūnsistēmas šūnas, kas pirmās reaģē uz baktēriju iekļūšanu.
Kad infekcija sāk virzīties caur kariesa dobumu, imūnās šūnas atpazīst draudus un palaiž iekaisuma reakciju:
- pie bojātās zonas pastiprinās asinsplūsma;
- tiek aktivizēti aizsargmehānismi;
- izstrādājas vielas, kas palīdz ierobežot infekcijas izplatīšanos.
Pievērsiet uzmanību: problēmas rodas tad, kad baktēriju kļūst pārāk daudz vai cilvēks pārāk ilgi atliek ārstēšanu. Šādā gadījumā iekaisums kļūst nekontrolējams un sāk iznīcināt pašu pulpu.
Audu atjaunošana
Pulpas malā uz dentīna iekšējās virsmas atrodas īpašas šūnas — odontoblasti.
Nepieciešamības gadījumā tie ražo aizvietojošo (trešējo) dentīnu — savdabīgu dabas radītu „plombēšanas materiālu”. Tas ir papildu cieto audu slānis. Tas padara biezākas dentīna sienas un rada papildu barjeru patogēno baktēriju ceļā.
Pateicoties tam, zobs labāk iztur nelielas traumas un ilgāk pretojas infekcijas attīstībai.
Pievērsiet uzmanību: pēc pulpas izņemšanas jaunā dentīna veidošanās apstājas, jo šūnas, kas atbild par šo procesu, iet bojā kopā ar to.
Kāpēc sāk sāpēt nervs?
| Cēlonis | Kas notiek | Ko izjūt cilvēks |
|---|---|---|
| Kariess | Agrīnās stadijās kariess bojā tikai emalju. Taču bez ārstēšanas baktērijas pakāpeniski sasniedz dentīnu un pēc tam arī pulpu. | Reakcija uz saldu, aukstu, periodiskas sāpes. |
| Pulpīts | Ja infekcija jau ir iekļuvusi pulpā, attīstās nerva iekaisums. Tas izraisa spiediena paaugstināšanos zoba iekšienē. | Spēcīgas, pulsējošas sāpes, īpaši naktī. |
| Plaisa vai nolūzis zoba gabaliņš | Caur bojājumu pie nerva iekļūst kairinātāji un baktērijas. | Ass sāpju uzliesmojums košļājot vai saskaroties ar aukstu ēdienu. |
| Zoba trauma | Trieciens var bojāt asinsvadus un nervu pat bez redzama nolūzuma. | Sāpes uzkožot, zoba krāsas maiņa (kļūst tumšāks). |
| Nehermētiska plomba | Zem plombas iekļūst baktērijas, attīstās sekundārais kariess. | Paaugstināta jutība, smeldzošas sāpes. |
Secinājums un aicinājums uz rīcību
Zoba nervs baro un aizsargā zobu no iekšpuses — bez tā zobs kļūst trausls un nedzīvs. Labākais veids, kā pasargāt zobus un izvairīties no to ārstēšanas, ir profilakse.
Ievērojiet regulāru mutes dobuma higiēnu:
- Tīriet zobus divreiz dienā un katru dienu lietojiet zobu diegu.
- Regulāri apmeklējiet zobu higiēnistu un veiciet profilaktiskās pārbaudes pie zobārsta.
Neignorējiet jutīgumu vai diskomfortu! Parūpējieties par savu smaidu un pierakstieties uz pārbaudi jau šodien!
