Implantoloģija

Ja iztrūkstošā zoba vietā savlaicīgi neievieto implantu, notiek kaula resorbcija jeb, citiem vārdiem sakot, žokļa kauls sāk nosēsties trūkstošā zoba vietā. Arī blakus esošie zobi sāk nobīdīties trūkstošā zoba virzienā, un pretējā žokļa pusē esošais zobs var nobīdīties uz āru un pagarināties, izraisot traumatisku un priekšlaicīgi nepareizu zobu sakodienu, radot žokļa locītavu darbības traucējumus.

Sinusa liftings ir kaulu reģenerācija, kuras mērķis ir palielināt kaulaudu apjomu, paceļot blakus deguna dobumu. Šo manipulāciju veic tikai augšžoklī.

ATVĒRTAIS SINUSA LIFTINGS
Veic gadījumos, ja augšžokļa sānos ir nepietiekams kaulaudu daudzums. Vispirms implantologs izveido nelielu atveri blakus esošā dobuma ārējā sienā. Pēc tam blakus esošā dobuma gļotādu paceļ līdz vajadzīgajam augstumam. Izveidoto brīvo dobumu aizpilda ar augmentācijas materiālu. Lai panāktu iespējami lielāku kaula apjomu, sinusa liftinga procesā izmanto arī membrānu. Iepriekš uzklātos kaulaudus un gļotādas daļas ievieto atpakaļ un sašuj. Pēc nepieciešamā kaulaudu daudzuma izveidošanās veic implantāciju. Atvērtais sinusa liftings pacientam ir mazāk traumatisks nekā slēgtais.

SLĒGTAIS SINUSA LIFTINGS
To izmanto gadījumos, ja ar pacienta kaulu ir pietiekami implanta ievietošanai, bet nepieciešams pieaudzēt papildu kaulaudus. Lai ievietotu implantu, izurbtajā caurumā ievieto kaltu, kas pastumj dobuma dibenu un paceļ blakusdeguna dobumu. Pēc tam dobumā ielej osteoplastisko materiālu. Implantu var ievietot uzreiz, pat nesagaidot kaula materiāla integrēšanos.

Titāna „skrūve" ir implants, kuru ieskrūvē žokļa kaulā. Atbilstoši pacienta žokļa kaula struktūrai izvēlas noteikta garuma, platuma, vītņu skaita un dziļuma implantu. Titāna implanta ārpuse tiek īpaši apstrādāta, lai palielinātu saskarsmes virsmu ar kaulu un tādējādi nodrošinot labāku zobu implanta saaugšanu ar kaulu (osteointegrācija). Šī procesa rezultātā tiek izveidots zoba saknes analogs, lai pēc tam varētu uzlikt zobu kronīti.

2. Smaganu veidotājs. Īpašas formas titāna veidotājs, ko uz laiku ievieto zobu implantā virs smaganu līmeņa, lai ap zobu implantu izveidotu estētisku smaganu formu kā apkārt dabīgajiem zobiem.

3. Abatments (starpdaļa). Analogs zoba saknei. Pēc smaganu veidotāja izņemšanas tiek ievietots abatments un fiksēts zobu implantā. Atkarībā no pacienta izvēles tiek ievietots metāla vai cirkonija abatments. Metāliskās starpdaļas priekšrocība ir salīdzinoši zemāka cena. Tā ir piemērota pacientiem ar biezām smaganām vai gadījumos, kad zobs tiek implantēts dziļāk mutes dobumā.
No otras puses, cirkonija abatments ir dārgāks, bet ar estētiskāku risinājumu, ja tiek implantēts priekšzobs, jo cirkonija abatments nav redzams caur plānām smaganām. To izmanto arī gadījumos, ja pacients plāno izmantot cirkonija zobu kroni. (N.B. Pārskatīt!)

4. Zobu kronis. Atkarībā no pacienta izvēles tiek izgatavots metālkeramikas vai cirkonija kronis, kas tiek uzlikts un piestiprināts pie abatmenta. Pēc izskata un funkcionalitātes zobu kronis ir identisks dabīgajam zobam.